Dzimumu līdztiesības un vienlīdzīgu tiesību nodrošināšana visiem ir īpaši svarīgs ekonomisks jautājums.
Autores: Nadija Kalvinjo, Kristalīna Georgijeva un Odila Reno-Baso
LUKSEMBURGA. Ir grūti atrast vārdu, kurš vēl labāk raksturotu pasaules lielākās problēmas un politikas prioritātes nekā vārds “iekļaušana”, kas ir šā gada Starptautiskās sieviešu dienas tēma. Iekļaujoša, zaļa ekonomiskā izaugsme visas sabiedrības interesēs ir ilgtspējīgas labklājības, sociālās kohēzijas, konkurētspējas un ģeopolitiskās stabilitātes būtisks komponents. Lai nodrošinātu, ka klimatrīcība un digitālā pārkārtošanās veido ilgtspējīgāku un drošāku pasauli, ir ļoti svarīgi atbalstīt “taisnīgu pārkārtošanos”, kas aptver visus mūsu sabiedrības locekļus.
Dzimumu līdztiesība un vienlīdzīgas tiesības nav tikai taisnīguma jautājums, bet gan ir sevišķi svarīgas arī ekonomikai. Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) veikts pētījums liecina, ka dzimumu nelīdztiesības mazināšana darba tirgos varētu palielināt IKP jaunietekmes tirgos un jaunattīstības valstīs par gandrīz 8 %. Tādējādi ieguvumi, kurus sniegtu dzimumu nelīdztiesības pilnīga novēršana varētu būt vēl lielāki, paaugstinot minēto valstu IKP par vidēji 23 %.
Vienkāršāk sakot, daudzveidība un sieviešu vienlīdzīga loma ekonomikā, lēmumu pieņemšanā un politikas debatēs sniedz labākus rezultātus. Visu pieejamo talantu piesaistīšana maksimāli palielina produktivitāti un konkurētspēju, kas būs ļoti svarīgi aspekti klimata pārmaiņu novēršanā un globālās labklājības veicināšanā. Īpaši svarīgi tas ir laikā, kad klimata krīzes, Covid-19 pandēmijas un Krievijas iebrukuma Ukrainā radītā kopējā ietekme draud pavērst pretējā virzienā daudzus sasniegumus, kuri, mūsuprāt, jau bija panākti.
Tā kā četri miljardi cilvēku visā pasaulē šogad piedalīsies vēlēšanās, nav iespējams atrast piemērotāku brīdi, kad uzsvērt lielās pozitīvās pārmaiņas, ko dzimumu līdztiesība sniedz visām sabiedrībām. Piemēram, Eiropas Centrālās bankas veikts pētījums liecina, ka, palielinot sieviešu īpatsvaru uzņēmuma vadībā par vienu procentpunktu, oglekļa dioksīda emisijas samazinās par 0,5 %. Tāpat arī Eiropas Investīciju banka ir secinājusi, ka sieviešu vadītiem uzņēmumiem ir labāki vidiskie, sociālie un pārvaldības (ESG) rādītāji. Līdzīgi, SVF veiktais pētījums parāda, ka šādi uzņēmumi ir arī rentablāki un ka lielāks dzimumu līdzsvars banku valdēs ir saistīts ar lielāku finansiālo stabilitāti un labākiem darbības rādītājiem. Šie konstatējumi liecina, ka lielākās mūsdienu problēmas nevar atrisināt bez iekļaušanas — gan visā organizāciju struktūrā, gan to vadībā.
Panāktā progresa pierādījumi ir acīmredzami. Arvien vairāk sieviešu mūsdienās uzsāk uzņēmējdarbību, neraugoties uz ierobežotāku piekļuvi finansējumam. Pasaules Bankas dati par 71 valsti liecina, ka 45 valstīs sieviešu īpatsvars uzņēmumu “vienīgo īpašnieku” vidū aizvien pieaug.
Kā varam turpināt iesākto progresu? Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas veikts pētījums parāda, ka jaukta finansējuma programmas var palīdzēt sievietēm uzņēmējām piekļūt lielākiem kredītiem un paplašināt viņu uzņēmējdarbību.
Tā kā sievietes pieņem vai ietekmē 80 % lēmumu attiecībā uz patēriņa produktu iegādi, uzņēmumiem, ja tie vēlas pārdot vairāk savu preču, būtu jāņem vērā sieviešu viedoklis un pieredze. Sievietes parasti arī vairāk ņem vērā vidiskos aspektus, kas ļauj izskaidrot arvien pieaugošo patērētāju pieprasījumu pēc videi draudzīgiem finanšu pakalpojumiem. Katra trešā patērētāja pasaulē norāda, ka būtu gatava piemaksāt pat 25 % par ilgtspējīgiem finanšu pakalpojumiem.
Tas norāda uz vēl vienu iemeslu, kādēļ iekļaušana nāk par labu uzņēmējdarbībai — pētījumi liecina, ka lielāks sieviešu īpatsvars uzņēmumu valdēs pozitīvi korelē ar informācijas par CO2 emisijām izpaušanu. Sievietes patlaban kontrolē 40 % no pasaules bagātības un vēlas ieguldīt ilgtspējīgā nākotnē. Aptuveni 74 % sieviešu norāda, ka vēlas palielināt vides, sociālās un pārvaldības jomu ieguldījumu īpatsvaru savā pašreizējā ieguldījumu portfelī, salīdzinot ar 53 % vīriešu. Uzņēmumi, kas nepieņem darbā sievietes, nenovērtē sieviešu iespējas pārspēt konkurentus.
Gadsimtiem ilgi sievietēm ir bijušas savas stratēģijas, kā rīkoties nevienlīdzīgās situācijās, un tas ir padarījis mūsu klātbūtni īpaši vērtīgu to uzņēmumu skatījumā, kuri vēlas mainīt pasauli. Pateicoties mūsu vēsturiskajai pieredzei atstumtības un nelīdztiesības jomā, mēs varam drīzāk pamanīt nepieciešamību pēc pārmaiņām un ņemt vērā uzņēmuma darbību vai politisko lēmumu ietekmi uz citiem. Tā paša iemesla dēļ valstis, kuru parlamentos ir lielāks sieviešu īpatsvars, biežāk ratificē vides aizsardzības līgumus un pieņem rīcībpolitiku klimata pārmaiņu novēršanai.
Sieviešu talanti ir ekonomikas attīstības virzītājspēks un klimata pārmaiņu risinājuma būtiska sastāvdaļa. Sievietes jau vada dažas no pasaules ietekmīgākajām finanšu struktūrām un ieņem arvien svarīgāku lomu arī politiskajā arēnā. Tagad sievietēm jāuzņemas vadošā loma pārejā uz iekļaujošākas un ilgtspējīgākas izaugsmes modeli. Mums ir dota unikāla iespēja attīstīt iekļaušanu, iedvesmot līdzīgu saistību uzņemšanos arī no citu puses un veidot labāku nākotni.
Šo rakstu pirmoreiz publicēja organizācija “Project Syndicate”.
Nadija Kalvinjo (Nadia Calviño) ir Eiropas Investīciju bankas priekšsēdētāja. Kristalīna Georgijeva (Kristalina Georgieva) ir Starptautiskā Valūtas fonda rīkotājdirektore. Odila Reno-Baso (Odile Renaud-Basso) ir Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas priekšsēdētāja.
Raksta atspoguļojums plašsaziņas līdzekļos
- Project Syndicate: The Economic Power of Gender Equality by Nadia Calviño, Kristalina Georgieva, Odile Renaud-Basso
- L'Echo: Plaidoyer économique pour l’égalité entre les femmes et les hommes
- Handelsblatt: Gastkommentar: Die wirtschaftliche Macht der Gleichstellung
- Expresso: The economic power of gender equality
- Lavanguardia: El poder económico de la igualdad de género, por Nadia Calviño
- 24chasa.bg: Икономическата сила на равнопоставеността на половете
- Portfolio: A nemek közötti egyenlőség gazdasági ereje
- Confidencial.digital: El poder económico de la igualdad de género